(26) 6. Abhiññāvaggo

1. Abhiññāsuttaṃ

254. ‘‘Cattārome , bhikkhave, dhammā. Katame cattāro? Atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā; atthi, bhikkhave , dhammā abhiññā pahātabbā; atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā; atthi, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhā [pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ (ka.)] – ime vuccanti, bhikkhave , dhammā abhiññā pariññeyyā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca – ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca – ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca – ime vuccanti, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Ime kho, bhikkhave, cattāro dhammā’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Pariyesanāsuttaṃ

255. ‘‘Catasso imā, bhikkhave, anariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhammaṃyeva pariyesati; attanā byādhidhammo samāno byādhidhammaṃyeva pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhammaṃyeva pariyesati; attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesati. Imā kho, bhikkhave, catasso anariyapariyesanā.

‘‘Catasso imā, bhikkhave, ariyapariyesanā. Katamā catasso? Idha, bhikkhave, ekacco attanā jarādhammo samāno jarādhamme ādīnavaṃ viditvā ajaraṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati; attanā byādhidhammo samāno byādhidhamme ādīnavaṃ viditvā abyādhiṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati; attanā maraṇadhammo samāno maraṇadhamme ādīnavaṃ viditvā amataṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati; attanā saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhamme ādīnavaṃ viditvā asaṃkiliṭṭhaṃ anuttaraṃ yogakkhemaṃ nibbānaṃ pariyesati. Imā kho, bhikkhave , catasso ariyapariyesanā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Saṅgahavatthusuttaṃ

256. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, saṅgahavatthūni. Katamāni cattāri? Dānaṃ, peyyavajjaṃ [piyavācā (ka.) a. ni. 4.32 passitabbaṃ], atthacariyā, samānattatā – imāni kho, bhikkhave, cattāri saṅgahavatthūnī’’ti.

4. Mālukyaputtasuttaṃ



这是(26)第6章 神通品
1. 神通经
"比丘们,有四种法。哪四种?比丘们,有应当以神通彻知的法;比丘们,有应当以神通断除的法;比丘们,有应当以神通修习的法;比丘们,有应当以神通证悟的法。
"比丘们,什么是应当以神通彻知的法?五取蕴 - 这些,比丘们,被称为应当以神通彻知的法。
"比丘们,什么是应当以神通断除的法?无明和有爱 - 这些,比丘们,被称为应当以神通断除的法。
"比丘们,什么是应当以神通修习的法?止和观 - 这些,比丘们,被称为应当以神通修习的法。
"比丘们,什么是应当以神通证悟的法?明和解脱 - 这些,比丘们,被称为应当以神通证悟的法。比丘们,这就是四种法。"第一
2. 寻求经
"比丘们,有四种非圣寻求。哪四种?比丘们,在此,某人自己是衰老法,却只寻求衰老法;自己是疾病法,却只寻求疾病法;自己是死亡法,却只寻求死亡法;自己是污染法,却只寻求污染法。比丘们,这就是四种非圣寻求。
"比丘们,有四种圣寻求。哪四种?比丘们,在此,某人自己是衰老法,了知衰老法的过患后,寻求无老、无上安稳的涅槃;自己是疾病法,了知疾病法的过患后,寻求无病、无上安稳的涅槃;自己是死亡法,了知死亡法的过患后,寻求不死、无上安稳的涅槃;自己是污染法,了知污染法的过患后,寻求无染、无上安稳的涅槃。比丘们,这就是四种圣寻求。"第二
3. 摄受事经
"比丘们,有四种摄受事。哪四种?布施、爱语、利行、同事 - 比丘们,这就是四种摄受事。"
4. 摩罗迦子经

257. Atha kho āyasmā mālukyaputto [māluṅkyaputto (sī. syā. kaṃ. pī.)] yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti. ‘‘Ettha idāni, mālukyaputta, kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma; yatra hi nāma tvaṃ jiṇṇo vuddho mahallako tathāgatassa saṃkhittena ovādaṃ yācasī’’ti! ‘‘Desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ; desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ. Appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ; appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo [bhagavato sāvako (ka.)] assa’’nti.

‘‘Cattārome , mālukyaputta, taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Katame cattāro? Cīvarahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Piṇḍapātahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Senāsanahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Itibhavābhavahetu vā, mālukyaputta, bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Ime kho, mālukyaputta, cattāro taṇhuppādā yattha bhikkhuno taṇhā uppajjamānā uppajjati. Yato kho, mālukyaputta , bhikkhuno taṇhā pahīnā hoti ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā, ayaṃ vuccati, mālukyaputta, ‘bhikkhu acchecchi taṇhaṃ, vivattayi saṃyojanaṃ, sammā mānābhisamayā antamakāsi dukkhassā’’’ti.

Atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva – yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ – brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’’ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosīti. Catutthaṃ.

5. Kulasuttaṃ

258. ‘‘Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṃ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṃ vā aññatarena. Katamehi catūhi? Naṭṭhaṃ na gavesanti, jiṇṇaṃ na paṭisaṅkharonti, aparimitapānabhojanā honti, dussīlaṃ itthiṃ vā purisaṃ vā ādhipacce ṭhapenti. Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṃ pattāni na ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi , etesaṃ vā aññatarena.

‘‘Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṃ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni catūhi ṭhānehi, etesaṃ vā aññatarena. Katamehi catūhi? Naṭṭhaṃ gavesanti, jiṇṇaṃ paṭisaṅkharonti, parimitapānabhojanā honti, sīlavantaṃ itthiṃ vā purisaṃ vā ādhipacce ṭhapenti. Yāni kānici, bhikkhave, kulāni bhogesu mahattaṃ pattāni ciraṭṭhitikāni bhavanti, sabbāni tāni imehi catūhi ṭhānehi, etesaṃ vā aññatarenā’’ti. Pañcamaṃ.

6. Paṭhamaājānīyasuttaṃ



这时,尊者摩罗迦子来到世尊处,来到后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者摩罗迦子对世尊说:
"尊者,请世尊为我简要地说法,我听了世尊的法后,可以独处、远离、不放逸、热忱、专注地安住。"
"摩罗迦子,现在对此我们能对年轻比丘说什么呢?你已经衰老、年迈、高龄,却还请求如来简要地教诫!"
"尊者,请世尊为我简要地说法;善逝,请简要地说法。也许我能理解世尊所说的意义;也许我能成为世尊所说的继承人。"
"摩罗迦子,有四种渴爱生起之处,比丘的渴爱在此生起。哪四种?摩罗迦子,比丘的渴爱因衣服而生起;摩罗迦子,比丘的渴爱因食物而生起;摩罗迦子,比丘的渴爱因住处而生起;摩罗迦子,比丘的渴爱因此有彼有而生起。摩罗迦子,这就是四种渴爱生起之处,比丘的渴爱在此生起。摩罗迦子,当比丘的渴爱已断,根已断,如截断多罗树头,成为非有,未来不再生起,摩罗迦子,这被称为'比丘已断渴爱,已解开结缚,以正确地完全理解我慢而作苦的终结'。"
这时,尊者摩罗迦子得到世尊这样的教诫后,从座位起身,向世尊礼拜,右绕后离去。然后尊者摩罗迦子独处、远离、不放逸、热忱、专注地安住,不久 - 为了善男子正确地从在家出家而进入无家的生活的那个无上目标 - 梵行的终极,他在当前生中以自己的智慧证知、证悟、成就并安住。他了知:"生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。"尊者摩罗迦子成为阿罗汉之一。第四
5. 家族经
"比丘们,任何家族达到财富的巅峰而不能长久维持,都是由于这四种原因,或其中之一。哪四种?不寻找失去的,不修复破旧的,饮食无节制,让不道德的女人或男人掌权。比丘们,任何家族达到财富的巅峰而不能长久维持,都是由于这四种原因,或其中之一。
"比丘们,任何家族达到财富的巅峰而能长久维持,都是由于这四种原因,或其中之一。哪四种?寻找失去的,修复破旧的,饮食有节制,让有德行的女人或男人掌权。比丘们,任何家族达到财富的巅峰而能长久维持,都是由于这四种原因,或其中之一。"第五
6. 第一良马经

259. ‘‘Catūhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti .

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaājānīyasuttaṃ

260. ‘‘Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave , bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Sattamaṃ.

8. Balasuttaṃ

261. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī’’ti . Aṭṭhamaṃ.

9. Araññasuttaṃ



259. ‘‘Catūhi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti balasampanno ca javasampanno ca ārohapariṇāhasampanno ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti .

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaājānīyasuttaṃ

260. ‘‘Catūhi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca. Imehi kho, bhikkhave, catūhi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅganteva saṅkhaṃ gacchati.

‘‘Evamevaṃ kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno ca hoti, balasampanno ca, javasampanno ca, ārohapariṇāhasampanno ca.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti…pe… samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu vaṇṇasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu balasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā…pe… sacchikatvā upasampajja viharati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu javasampanno hoti.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu lābhī hoti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave , bhikkhu ārohapariṇāhasampanno hoti.

‘‘Imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’’ti. Sattamaṃ.

8. Balasuttaṃ

261. ‘‘Cattārimāni, bhikkhave, balāni. Katamāni cattāri? Vīriyabalaṃ, satibalaṃ, samādhibalaṃ, paññābalaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri balānī’’ti . Aṭṭhamaṃ.

9. Araññasuttaṃ




#### 注意此处是断点重试开始位置，可能需要清理此位置之前的一次翻译 ####
"诸比丘,具备四种特质的国王的优良纯种马,堪称国王所用,为国王所享用,被视为国王的肢体。哪四种特质?在此,诸比丘,国王的优良纯种马具备色相、力量、速度和体型。诸比丘,具备这四种特质的国王的优良纯种马,堪称国王所用,为国王所享用,被视为国王的肢体。
同样地,诸比丘,具备四种法的比丘值得供养......是世间无上福田。哪四种法?在此,诸比丘,比丘具备色相、力量、速度和体型。
诸比丘,比丘如何具备色相?在此,诸比丘,比丘持戒......受持学处。诸比丘,这就是比丘具备色相。
诸比丘,比丘如何具备力量?在此,诸比丘,比丘精进努力,为断除不善法,成就善法,坚定不移,勇猛精进,不舍善法。诸比丘,这就是比丘具备力量。
诸比丘,比丘如何具备速度?在此,诸比丘,比丘如实了知'这是苦'......如实了知'这是导向苦灭的道路'。诸比丘,这就是比丘具备速度。
诸比丘,比丘如何具备体型?在此,诸比丘,比丘获得衣服、食物、住处、医药等必需品。诸比丘,这就是比丘具备体型。
诸比丘,具备这四种法的比丘值得供养......是世间无上福田。"第六。
第二纯种马经
"诸比丘,具备四种特质的国王的优良纯种马,堪称国王所用,为国王所享用,被视为国王的肢体。哪四种特质?在此,诸比丘,国王的优良纯种马具备色相、力量、速度和体型。诸比丘,具备这四种特质的国王的优良纯种马,堪称国王所用,为国王所享用,被视为国王的肢体。
同样地,诸比丘,具备四种法的比丘值得供养......是世间无上福田。哪四种法?在此,诸比丘,比丘具备色相、力量、速度和体型。
诸比丘,比丘如何具备色相?在此,诸比丘,比丘持戒......受持学处。诸比丘,这就是比丘具备色相。
诸比丘,比丘如何具备力量?在此,诸比丘,比丘精进努力,为断除不善法,成就善法,坚定不移,勇猛精进,不舍善法。诸比丘,这就是比丘具备力量。
诸比丘,比丘如何具备速度?在此,诸比丘,比丘由于诸漏尽......证得无漏心解脱、慧解脱,在现法中自知作证,具足安住。诸比丘,这就是比丘具备速度。
诸比丘,比丘如何具备体型?在此,诸比丘,比丘获得衣服、食物、住处、医药等必需品。诸比丘,这就是比丘具备体型。
诸比丘,具备这四种法的比丘值得供养......是世间无上福田。"第七。
力经
"诸比丘,有四种力。哪四种?精进力、念力、定力、慧力——诸比丘,这就是四种力。"第八。
林野经

262. ‘‘Catūhi , bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Katamehi catūhi? Kāmavitakkena, byāpādavitakkena, vihiṃsāvitakkena, duppañño hoti jaḷo elamūgo – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu nālaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ.

‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevituṃ. Katamehi catūhi? Nekkhammavitakkena, abyāpādavitakkena, avihiṃsāvitakkena , paññavā hoti ajaḷo anelamūgo – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bhikkhu alaṃ araññavanappatthāni pantāni senāsanāni paṭisevitu’’nti. Navamaṃ.

10. Kammasuttaṃ



"诸比丘,具备四种法的比丘不适合居住在林野、树林、偏僻的住处。哪四种?欲寻、恶意寻、伤害寻,以及愚钝、迟钝、哑口无言——诸比丘,具备这四种法的比丘不适合居住在林野、树林、偏僻的住处。
诸比丘,具备四种法的比丘适合居住在林野、树林、偏僻的住处。哪四种?出离寻、无恶意寻、无伤害寻,以及有智慧、不愚钝、不哑口无言——诸比丘,具备这四种法的比丘适合居住在林野、树林、偏僻的住处。"第九\。
业经



263. ‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati. Katamehi catūhi? Sāvajjena kāyakammena, sāvajjena vacīkammena, sāvajjena manokammena, sāvajjāya diṭṭhiyā – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato bālo abyatto asappuriso khataṃ upahataṃ attānaṃ pariharati, sāvajjo ca hoti sānuvajjo viññūnaṃ, bahuñca apuññaṃ pasavati.

‘‘Catūhi, bhikkhave, dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavati. Katamehi catūhi? Anavajjena kāyakammena, anavajjena vacīkammena, anavajjena manokammena, anavajjāya diṭṭhiyā – imehi kho, bhikkhave, catūhi dhammehi samannāgato paṇḍito viyatto sappuriso akkhataṃ anupahataṃ attānaṃ pariharati, anavajjo ca hoti ananuvajjo viññūnaṃ, bahuñca puññaṃ pasavatī’’ti. Dasamaṃ.

Abhiññāvaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Abhiññā pariyesanā, saṅgahaṃ mālukyaputto;

Kulaṃ dve ca ājānīyā, balaṃ araññakammunāti.





 这是一段巴利语经文的翻译：

263. "比丘们，具备四种法的愚人、无智者、非善士，会伤害和毁坏自己，为智者所呵责，并积累大量的恶业。是哪四种法？有过失的身业，有过失的语业，有过失的意业，有过失的见解。比丘们，具备这四种法的愚人、无智者、非善士，会伤害和毁坏自己，为智者所呵责，并积累大量的恶业。

比丘们，具备四种法的智者、有智慧者、善士，会保护和维护自己不受伤害，不为智者所呵责，并积累大量的福德。是哪四种法？无过失的身业，无过失的语业，无过失的意业，无过失的见解。比丘们，具备这四种法的智者、有智慧者、善士，会保护和维护自己不受伤害，不为智者所呵责，并积累大量的福德。"这是第十。

第六章 神通品完。

其摘要如下：

神通、寻求、摄受、摩罗迦子；
家族、两种良马、力量、林野业。



